Azerbaidžānas Republikas Ārlietu Ministrijas paziņojums Hodžali pilsētas genocīda 30. gadadienā

2022. gada 26. februārī tiek atzīmēta Hodžali pilsētas genocīda 30. gadadiena, ko Armēnijas agresijas laikā Armēnijas bruņotie spēki pastrādāja pret Azerbaidžānu.
Viens no smagākajiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem gadu desmitiem ilgušās Armēnijas agresijas laikā vērstas pret Azerbaidžānu, un Pirmā Karabahas kara traģiskākā lapaspuse bija Hodžali pilsētas iznīcināšana un genocīds pret tās iedzīvotājiem. Pirms konflikta, Hodžali pilsēta, kas atrodas Azerbaidžānas Karabahas reģionā, bija mājvieta vairāk nekā 7000 cilvēku: vīriešiem, sievietēm, bērniem, ģimenēm.
1991. gada oktobrī pilsēta nonak Armēnijas bruņoto spēku ielenkumā. 1992. gada 25. februāra naktī, pēc Hodžali pilsētas masveida artilērijas bombardēšanas, Armēnijas bruņotie spēki ar bijušā PSRS kājnieku gvardes pulka Nr.366 atbalstu, kurā lielākā daļā dienēja armēņi, piespiedu kārtā pārņēma kontroli pār Hodžali pilsētu. Iebrucēji iznīcināja pilsētu un ar īpašu brutalitāti izturējās pret tās miermīlīgajiem iedzīvotājiem.
5379 iedzīvotāji tika piespiedu kārtā izraidīti no pilsētas. 613 cilvēki tika brutāli noslepkavoti, tostarp 63 bērni, 106 sievietes un 70 gados veci cilvēki. 1275 cilvēki tika sagūstīti, sagrābti un spīdzināti, bet 487 tika ievainoti.150 sagūstīto, tostarp 68 sieviešu un 26 bērnu, liktenis joprojām nav zināms. Armēnijas bruņoto spēku rīcība sašķēla ģimenes. Astoņas ģimenes tika pilnībā iznīcinātas, dzīvs nepalika neviens. 130 bērni zaudēja vienu no vecākiem, 25 bērni zaudēja abus vecākus.
Neizvēlīgās civiliedzīvotāju slepkavības Hodžali pilsētā bija saistītas ar etniskā naida un rasu diskriminācijas politiku pret azerbaidžāņiem Armēnijā valsts līmenī.Tā rezultātā tika nogalināti nevainīgi cilvēki, pamatojoties tikai uz viņu etnisko piederību. Hodžali pilsētā pastrādātie noziegumi bija neatņemama Armēnijas sistemātiskas vardarbības politikas pret azerbaidžāņiem sastāvdaļa.
Hodžali slaktiņš un citi Armēnijas pastrādātie noziegumi tās agresijas laikā pret Azerbaidžānas Republiku, tostarp kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds, ir nopietni starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumi. To starpā Konvencijas par genocīda nozieguma novēršanu un sodīšanu par to pārkāpums; Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem; Starptautiskā konvencija par jebkādas rasu diskriminācijas izskaušanu, un citu konvenciju pārkāpumi.
Līdz šim 17 valstu nacionālās likumdošanas institūcijas, kā arī 24 ASV štati, Islāma sadarbības organizācija un Turku valstu organizācija ir pieņēmušas vairākas rezolūcijas un lēmumus, nosodot civiliedzīvotāju slaktiņu Hodžali pilsētā un raksturojot to kā noziegumu pret cilvēci un genocīdu.
Savā 2010. gada 22. aprīļa spriedumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa nonāca pie svarīga secinājuma attiecībā uz Hodžali pilsētā pastrādātajiem noziegumiem, nosodot zvērības veicēju uzvedību kā “īpaši smagus aktus, kas var līdzināties kara noziegumiem vai noziegumiem pret cilvēci”.
Saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, valstīm ir pienākums izmeklēt zvērības, tādas kā Armēnijas spēku pastrādātās Hodžali pilsētā, un saukt vainīgos pie atbildības. Tomēr līdz šim pie atbildības Armēnijā nav saukts neviens atbildīgais par pastrādātajiem noziegumiem Hodžali pilsētā.
Britu žurnālists Tomass de Vāls (Thomas de Wall) citējis Armēnijas toreizējo aizsardzības ministru un bijušo prezidentu Seržu Sargsjanu (Serzh Sargsyan), kurš skaidri atzina savu vainu pateicot: “Pirms Hodžali azerbaidžāņi domāja, ka... armēņi ir cilvēki, kas nespēj pacelt roku pret civiliedzīvotājiem. Mēs spējām lauzt šo [stereotipu]” (Thomas de Waal, Black Garden: Armenia and Azerbaijan through Peace and War (New York and London, New York University Press, 2003), 172. lpp.).
Laikā no 2020. gada 27. septembra līdz 10. novembrim, turpinājās apzināta mērķēta Armēnijas militārā operācijas pret Azerbaidžānas civiliedzīvotājiem. Apzināti vēršoties pret civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru tādās Azerbaidžānas pilsētās kā Gjandžā, Bardā, Terter, kas atrodas ievērojamā attālumā no karadarbības zonas, Armēnija ķērās pie tādas pašas terora taktikas kā 1992.gadā. Šoreiz, izmantojot modernas bruņumašīnas, raķešu palaišanas iekārtas un kasešu munīciju, Armēnija kārtējo reizi nelikumīgi mērķēja un nogalināja mierīgos Azerbaidžānas civiliedzīvotājus.
Azerbaidžānas Republika uzskata, ka nepārtraukti pasākumi, kas tiek veikti valsts līmenī, kā arī esošo starptautisko tiesību ietvaros, palīdzēs izbeigt nesodāmību un saukt pie atbildības personas, kas ir atbildīgas par smagu noziegumu pastrādāšanu Armēnijas agresijas laikā pret Azerbaidžānu.
Mēs izmantojam šo iespēju, lai pieminētu Hodžali pilsētas slaktiņa upurus un paturam viņu piemiņu mūsu tautas atmiņā.
Vieglas smiltis.